atis said:
Es šo jautājumu papētīju mazliet dziļāk. Agaru/karaginānu kādreiz ražoja tepat Jelgavā, pārsimts tonnas gadā. Izejmateriāls ir līdz acīm - brūnaļģes un sārtaļģes. Tb rudenī jāizbrauc uz Kurzemes jūrmalu pēc vētras, kad izskalotas svaigas un jāpaņem kāds spainis ar brūnajām. Mājās jāizskalo no sūdiem, jāizžāvē un jāsasmalcina.
Konkrēta suga nav vajadzīga, viņām ir vairāki tūkstoši sugu ar līdzīgām īpašībām.
Un jā, alģes 20 min vārot rodas želeja, kuru izžāvē, var labi uzglabāt un tad liek klāt desām. Tb var vai nu mest vārošā misā aļģu zariņus un vārīt tās 15-20 min līdz tā želeja izdalās vai arī piebērt pulveri, kurš nav jāvāra nemaz. Vai arī izvārīt burku mājās uz plīts, bet gatavo produktu nemaz nežāvēt, bet sasaldēt. Opcijas ir baigi daudz.
Nez vai tā gluži ir taisnība, par īru sūnu var palasīt wikipēdijā, šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/Chondrus_crispus un kā redzam tā ir konkrēta aļģe ar latīnisko nosaukumu Chondrus crispus, bet tā, kas pie mums tiek izskalota, man liekas ir pūšļu fuks jeb Fucus vesiculosus, wiki: http://en.wikipedia.org/wiki/Fucus_vesiculosus , pēc skata man kā dundukam arī abas liekas baigi līdzīgas, varbūt te kāds lietpratējs labāk zin?